Vēsture

Daugavpils, Latvijas otrā lielākā pilsēta, atrodas Daugavas upes krastā valsts dienvidaustrumu daļā 232 km. attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Pilsēta vairākkārt ir mainījusi nosaukumu: Dinaburga (1275 – 1656; 1667 – 1893), Borisogļebova (1656 – 1667), Dvinska (1893-1920), Daugavpils (no 1920.g.).

Pilsētas vēstures pirmsākumi meklējami viduslaikos, kad latvju zemes iekaroja vācu krustneši. Atskaņu hronikā minēts, ka Dinaburgas pili 1275. gadā dibināja Livonijas ordeņa maģistrs Ernsts fon Ratcburgs pie tirdzniecības ceļa, kas atradās uz krievu un poļu zemju robežām. Pils kļuva par svarīgu nocietinājuma punktu, kuram blakus izveidojās tirgotāju apmetne

Visnozīmīgākās pārmaiņas Dinaburgas saimnieciskajā dzīvē ienesa dzelzceļa izbūve - 1860. gadā dzelzceļa līnija Pēterburga-Varšava savienoja Dinaburgu ar Pēterburgu, bet 1862. gadā ar Varšavu, 1861. gadā sliežu ceļš savienoja Rīgu un Dinaburgu. 1893. gadā ar Krievijas imperatora Aleksandra III pavēli Dinaburgu pārdēvēja par Dvinsku. 19 gs. beigās – 20. gs. sākumā Dvinska kļuva par Krievijas Ziemeļrietumu daļas lielāko rūpniecības un kultūras centru. 1913. gadā pilsētā dzīvoja 112 848 cilvēki (vairāk, nekā Minskā).

1. pasaules kara laikā Dvinska bija piefrontes pilsēta, te dislocējās 5. krievu armijas štābs. Pilsēta pamatīgi cieta karadarbību rezultātā, iedzīvotāju skaits strauji saruka, daudzas ražotnes tika pārceltas prom. No 1918. gada februāra līdz decembrim Dvinskā dislocējās vācu karaspēki, pēc tam pilsētu ieņēma boļševiki

1940. gada jūnijā Latvijas Republika tika iekļauta PSRS sastāva, bet 1941. gadā padomju okupāciju nomainīja Hitlera režīms. Cietokšņa nocietinājumos vācieši ierīkoja ebreju geto un kara gūstekņu nometni „Štalag - 340”. Kara gados pilsētas teritorijā tika iznīcināts vairāk nekā 165 tūkst. cilvēku, vairāk nekā 70% pilsētas teritorijas tika pārvērsts drupās.

1944. gada 27. jūlijā Daugavpilī ienāca Sarkanā armija. Pēckara gados Daugavpilī izvērsās lielu rūpnīcu celtniecība. Tika uzceltas lokomotīvju remonta, pievadķēžu, elektroinstrumentu u.c. rūpnīcas, to skaitā arī lielākais ķīmiskās rūpniecības uzņēmums Latvijā - Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīca. No 1946. gada pilsētā darbojas tramvajs. Lielas pārmaiņas vēstures gaitā piedzīvojusi ir arī Ludviga nama ēku komplekss. Tas kalpojis gan kā Dvinskas pilsētas bankas elitārās publikas pulcēšanās vieta, gan pilsētas pārvaldes nams, gan dzīvojamais nams turīgajiem pilsētas iedzīvotājiem.

Vēsturiski ēkas celtas 1917. un 1918. gados. Fasādes ēka, kas sākotnēji vērsta uz Šosejas ielu jeb tagad 18. novembra ielu 7, bija divos stāvos ar skaistiem balkoniem otrajā stāvā, taču pēc otrā pasaules kara, kad Daugavpils atradās PSRS sastāvā, ēka piedzīvoja vairākus ugunsgrēkus un, veicot ēku atjaunošanu, tika izbūvēts papildus stāvs un demontēti balkoni.

Sākot no Latvijas neatkarības laikiem ēku komplekss ir piedzīvojis vairākas īpašnieku maiņas un tā stāvoklis ievērojami pasliktinājās. Taču 2019. gada nogalē tas atrada jaunus saimniekus, kas abas ēkas un ēkām piegulošo teritoriju atjaunos un labiekārtos, ievērojot atstātās vēsturiskās vērtības, papildinot Ludviga namu ar mūsdienīgiem  inženierkomunikāciju  risinājumiem, pārdomātiem sanitāro mezglu plānojumiem un paaugstinātiem ēkas drošības risinājumiem.

Informācijas avots: www.daugavpils.lv